Šajā rakstā aprakstīšu faktorus, kas liecina, ka varētu tuvoties krīze. Katram, protams, ir savs viedoklis, redzējums un zināšanu loks par šo tēmu, taču tie ir cēloņi, ko es esmu lasījis, dzirdējis, un tie, pēc manām domām, rosinās krīzes tuvošanos.

ATGĀDINĀJUMS: Šī nav sīka krīzes analīze pa punktiem, bet vispārējs ieskats, kam pievērst uzmanību un painteresēties vairāk.

Jautājums: Vai būs krīze?
Atbilde: Situācija ir nestabila un tuvākajā laikā var būt krīze.

Ieskats Eiropas problēmās:

Itālija

Itālija pēc iepriekšējās Eirozonas krīzes, kas bija ’12., ’13. gadā, vēl nav īsti atkoposusies. Šobrīd tur ir jaunā valdība, kura konfliktē ar Briseli. Viņi veido ekonomiku, kurā valstij ir liels budžeta deficīts, lai gan pašreiz tai jau ir draudīgs parādu pret IKP īpatsvars – 131.8%.

Tas ir bīstami, jo īpatsvarā vēl nav iekļauta valdības palīdzība banku sistēmai. Vēl problēmas raisa tas, ka valstij vajadzēs pārfinansēt parādu nākamajos 7 – 8 gados, kas ļoti iespējams nozīmē augstākus procentus. Pēc jaunākajām ziņām Itālijas ekonomika atkal ir ar negatīvu izaugsmi.

Grieķija

Savukārt Grieķija ir hroniska problēma, kas visticamāk neatrisināsies nekad, ja vien viņi neizstāsies no Eirozonas un nebankrotēs. Šis scenārijs ir vēl mazāk iespējams nekā situācijas atrisinājums.

Tur pastāvīgi ir liels bezdarbs, it īpaši jaunatnei, šī problēma pastiprinājās pēc Eirozonas krīzes un viņi to vēl nav atrisinājuši.

Vācija

Vācijas lielākajai bankai Deutsche Bank ir problēmas ar riskantiem ieguldījumiem, kuri var neatmaksāties.

Nesen bankā tika veikta izmeklēšana un ASV Tieslietu departaments piesprieda Deutsche Bank 14 $ miljardu lielu sodu par krāpnieciskām darbībām ASV augsta riska hipotēku tirgū pirms 2008. gada nekustamo īpašumu krīzes, kas tālāk rada nesaskaņas starp ASV un Vāciju.

Bankas lielākā problēma šobrīd būs piesaistīt jaunu kapitālu, kura tai jau šobrīd trūkst.

Commenting on the Deutsche Bank crisis, one financial analyst told the Financial Times: “Investors are now worried that sooner or later there will be a heavy price to pay for the current market distortions.” The market distortions, however, are only the immediate expression of profound contradictions in the very foundations of the global financial system.

AVOTS: https://www.mondialisation.ca/deutsche-bank-and-the-global-financial-crisis/5548750

Lielbritānija

Iespējams pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm pēc Brexit būs jāmaksā lielākas iemaksas ES budžetā. Situāciju vēl vairāk pasliktina neskaidrība saistībā ar Brexit. Jo ilgāk tas ievelkas, jo ilgāk ir nestabilitāte, līdz ar to nevar uzsākt jaunu periodu, plānot tālāko rīcību.

Lielbritānijas parlaments vismaz pagaidām nav spējīgs izšķirties par veidu, kā izstāties no ES, daudzi to nevēlas darīt vispār. Iespējams Lielbritānijā arī plānojas vēl viens referendums.

Atkarībā no tā, kādā veidā Lielbritānija izstāsies no ES, vajadzēs jaunas vienošanās par tirdzniecības līgumiem starp Lielbritāniju un citām valstīm, kas var radīt vēl lielāku nestabilitāti.

Eiropā pašā ir politiskas pretrunas, kuras traucē sadarboties

Višegradas grupa ( Polija, Čehija Slovākija, Ungārija) pretojas bēģļu uzņemšanai. Lielvalstis grib uzlikt sodus par to, un rodas konflikti, kas ietekmē visu situāciju politiski nevis ekonomiski.

Vācija, Francija grib uzspiest savu viedokli, bet Višegradas grupa nepakļaujas. Ja iestāsies krīze, vajadzēs vienprātību un saskaņotu darbību, bet tam ir nepieciešama savstarpēja uzticēšanās.

Ķīna

Ķīnai arī ir lielas problēmas. Tā pēdējos gados ir ļoti palielinājusi savu valsts parādu.

Pirmkārt, valstī eksistē daudzi valsts uzņēmumi, kuri var fiziski bankrotēt, bet Ķīna parasti aizdod naudu, lai tie nebankrotētu. Viņi ir nerentabli, līdz ar to, tiem neļaujot bankrotēt, uzņēmumi turpina radīt zaudējumus.

Otrkārt, privātpersonām ir grūti dabūt aizņēmumus, tāpēc Ķīnā ir plašs ēnu aizdevēju pulks. Taču ir viena problēma: nevar pārbaudīt, cik katrs ir drošs, un tā ir bīstama lieta.

Treškārt, pasaules ekonomiskās krīzes tuvošanos ietekmē Ķīnas neracionālas darbības, lai sasniegtu valdības noteikto IKP pieaugumu (piem. spoku pilsētas, kuras ceļ, bet neapdzīvo).

Ķīna ir valsts, kurā noteikti varētu būt nekustamo īpašumu krīze tad, kad visi sapratīs, ka nekustamo īpašumu piedāvājums stipri pārsniedz pieprasījumu.

ASV

ASV šobrīd ir liels tirdzniecības deficīts – tas, ka importē daudz vairāk no Ķīnas nekā eksportē. ASV uzskata, ka to izraisa Ķīnas krāpnieciskas darbības.

ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds var paātrināt krīzes atnākšanu Ķīnā.

Bezdarbs ASV ir zemākajā līmenī kā jebkad, taču ļoti daudz amerikāņu dzīvo no algas līdz algai, nespēj izveidot iekrājumus. Jaunākie pētījumi liecina, ka rekordliels daudzums amerikāņu nav veikuši procentmaksājumus par aizņēmumiem.

Latvija

LATVIJĀ otrreiz vairs nebūs tā, kā pēc treknajiem gadiem.

Svarīgāk ir noturēties labklājībā ilgtermiņā nevis pārāk strauji attīstīties, jo tas neko nenozīmē, ja audz un tad pēkšņi sabrūc.

Interesants fakts, ko dzirdēju Kārļa Danēviča runā par krīzi ir tas, ka bieži būvniecības jomā gadās uzsākt projektu labajos laikos, kad viss aug, taču būvi nodot ekspluatācijā ekonomiskās krīzes laikā.

Pastāv arī potenciāla korelācija starp krīzes signāliem un milzīgo augstceltņu būvēšanu.

Salīdzinot ar ’08. – ’09. gada krīzi Latvijā, pagaidām izpildās tikai viens signāls par krīzes tuvošanos. Tas ir, darba samaksas ātrais pieaugums pret darba produktivitāti, ražīgumu- alga palielinās, bet ražīgums nē.

Pozitīvi ir tas, ka tekošā konta deficīts (tērēju vairāk, kā nopelnu) šobrīd Latvijā nav. Tas, manuprāt, arī latviešiem ir iedzimts: taupīt, krāt naudu un būt piesardzīgiem.

Papildus tam nav novērojams straujš kredītu pieaugums un nekustamo īpašumu tirgus arī uzsilst, bet nevar teikt, ka ir sasniedzis jau maksimumu.

It kā liekas, ka, ņemot vērā iepriekšējās krīzes signālus, mums tā neatkārtosies vēlreiz, taču nevajag salīdzināt ar iepriekšējo krīzi, jo visticamāk tā neatkārtosies. Drīzāk jāsalīdzina ar vēl iepriekšējo.

Visās Baltijas valstīs kopproduktu dzen uz priekšu būvniecība. Kopumā par 33 % pieaugusi būvniecība Latvijā, kaut gan apjomi vēl nav pārsnieguši iepriekšējo krīzes līmeni. Cenas arī vēl nav sasniegušas griestus.

Ienākumi iedzīvotājiem 2018.gadā arī ir lielāki un salīdzinoši nav tik dramatiski, kā iepriekš.

Uzņēmumu pamatdarbība algu palielināšanai parasti ir : lielāka peļņa un līdz ar to lielākas algas. Taču pienāks brīdis, kad vairs tālāk nevarēs tā darīt.

Nākamā nebūs NĪ krīze, nākamā visticamāk būs parādu krīze. Visi skatās, kāda bija iepriekšējā krīze, bet šī nebūs tāda, ir jāskatās vēl iepriekšējo. Ja tā būs parādu krīze, tad kredītus priekš nekustamā īpašuma pirkšanas iegūt būs grūtāk.

Nekustamā īpašuma iegāde

Ja Tev ir sava nauda un vēlies iegādāties nekustamo īpašumu, iespējams ir vērts apsvērt domu par to, vai pirkt tagad, vai pagaidīt nenoteiktu laiku līdz iestāsties krīze un cenu kritums.

Savukārt, ja vēlies iegādāties dzīvokli caur kredītiestādes pakalpojumiem, tad ieteiktu pirkt tagad, jo pēc tam pastāv milzīga iespēja, ka banka nesniegs Tev finansējumu priekš īpašuma iegādes.

Jebkurā gadījumā, TAGAD vēl ir Tava iespēja pārdot savu īpašumu par augstākām cenām, kamēr vēl tās nav kritušās.

Šobrīd cilvēki pērk un grib iegādāties īpašumu!